Galerijas

Image
C vitamīns 2015.gada 28.februārī

2015.gads

Arēna "Rīga". Rīgas "Dinamo" spēle ar Čeļabinskas "Traktor"
Latvijas valsts himnu izpilda Ogres sieviešu koris "Rasa"!!!

8.decembris, 2015

Mūsu kārtējais nebijušais piedzīvojums ir klāt. Aira piedāvāja un mēs ar lielāko interesi piekritām dziedāt Latvijas valsts himnu pirms hokeja kluba Rīgas "Dinamo" mājas spēles arēnā "Rīga" 4860 skatītāju un vēl visu to hokeja fanu priekšā, kuri spēli vēroja televīzijas tiešraidē. Hokeja līdzjutējiem šis, protams, nav svarīgākais spēles brīdis, bet mums pašām tas bija liels pacilājums! Un hokejisti mums piedāvāja spēles drāmu visgarākajā iespējamajā izpildījumā - trīs periodi, papildlaiks un soda metienu sērija. Diemžēl noslēgumā zaudējums ar 2:3, toties trīs aizraujošas stundas piedzīvotas!
Kā stāsta Vineta: "Man pašai sajūsma bija liela, atzīšos, hokeju biju skatījusies tikai TV, tādēļ sākumā nevarēju saprast, kur pazudusi komentētāja balss, kas vienmēr pasaka priekšā, kuri spēlētāji ir laukumā. Noteikti gribēšu hokeju skatīties vēl un klātienē, tas bija aizraujoši."

Otrās adventes koncerts "Rasa un bērni" Ogres Kultūras centrā

6.decembris, 2015

Nu jau tradicionāli Adventes koncertā uzstājāmies ne tikai mēs, bet arī itin prāvais mūsu bērnu pulks. Šā gada īpašais priekšnesums bija Annija ģitāras spēle un, protams, mammu un bērnu kopkora izpildītās Ziemassvētku dziesmas.
Pēc koncerta pulcējāmies kora eglītē, kur bija sevis lutināšanas dāvanu loterija pieaugušajām dāmām un bērniem, Ziemassvētku pasts, izdauzīšanās bērniem, izrunāšanās mammām un vispār – jauka Ziemassvētku gaidīšanas noskaņa.

Valsts svētku koncerts 18.11.2015. Ogres Kultūras centrā

18. novembris, 2015

Kamēr mūsu diriģente Aira Melngalvju namā no Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa rokām saņēma IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, mēs Ogres Kultūras centrā svinējām Latvijas dzimšanas dienu mūsu otras diriģentes Laimas vadībā. Laimai tās bija "Rasas" diriģēšanas ugunskristības tik nozīmīgā koncertā, mums arī savs izaicinājums tikt galā bez Airas ciešā diriģentes tvēriena. Bijām koncentrējušās un viss izdevās itin labi.
Sveicam Airu un sakām paldies Laimai!

"Rasas" vasaras nometne Latgalē

14.-16. augusts, 2015

Mūsu nu jau piektā Latgales ekspedīcija ar centrālo notikumu – piedalīšanos Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētku noslēguma misē 15.augusta vakarā – nelika vilties. Laiks bija saulains un skaists, satiktie cilvēki iedvesmojoši un aizraujoši, mēs pašas kā parasti organizētas, jautras un darbīgas.
Mitinājāmies atkal Mežinsku ģimenes "Jāņu" mājās Rušona krastā. Piektdienas vakarā turpat viesu mājās terasē lustīgi izdziedājāmies un arī izdancojāmies improvizētā draudzības vakarā ar Rēzeknes vīru kora "Graidi" izlasi un amizanto muzikantu Jāni. Sestdienas rītu sākām ne tikai ar atsvaidzinošu peldi ezerā, bet arī sportisku piesitienu, jo "Rasas" Inese ir aizrāvusies ar zumbu – aizraujošu fitnesa un dejas apvienojumu Latīņamerikas mūzikas ritmos – un bija gatava iekārdināt arī mūs, pārējās, kuras to vēl nebijām mēģinājušas. Huuu, ja neesi kādu laiciņu kaulus kustinājis, nebija nemaz tik viegli!
Pēc sporta, peldes un brokastīm devāmies aplūkot netālu esošo Latgales jūgendstila pērli Lūznavas muižu, kura pēc restaurācijas atguvusi savu pirmatnējo veidolu un šarmu. Muižas saimnieks Lūznavas pagasta pārvaldes vadītājs Vladimirs Špeļs ar tādu sirds siltumu stāstīja par atjaunošanā ieguldīto darbu, ka neradās šaubas par muižas atrašanos nesavtīgi gādīgās rokās. Turklāt muižu tiešām bez kautrēšanās var saukt par pērli – tā ir brīnišķīgi skaista, turklāt, kā muižai pienākas, ar lielu parku, kurā aug, piemēram, čūskegles un kurā ir septiņu dīķu kaskāde.
Atgriezušās "Jāņos", Vinetas vadībā ķērāmies pie pusdienu gatavošanas. Bija nepieciešams arī mēģinājums pirms vakarā paredzētās uzstāšanās Aglonas Bazilikas dievkalpojumā. Straujā tempā tapa gan ēdiens, gan notika mēģinājums, un tad jau devāmies uz Aglonu. Tā kā šoreiz dziedājām noslēdzošajā misē, tad vakariņās pēc tam tikām cienātas ar augsto viesu, tajā skaitā Latvijas Valsts prezidenta, pieņemšanā atlikušajiem labumiem. Bet, atgriezušās "Jāņos", gājām pirtī, ko saimnieks Jānis jau bija sakurinājis līdz vajadzīgajai kondīcijai. Viņš arī visas gribētājas izpēra un izguldināja ūdenī un zālītē atbilstoši pirts rituāliem.
Svētdienas rītā nedrīkstējām ilgi vaļoties, jo bija jādodas uz Balviem, kur mūs gaidīja Balvu Centrālās bibliotēkas direktore Ruta Cibule, lai izrādītu ne tikai savu pilsētu, bet lielāko šābrīža Balvu lepnumu – Ziemeļlatgales Nemateriālā kultūrvēsturiskā mantojuma centru, kura digitālā ekspozīcija 2014.gadā atzīta par labāko mūsdienīgo ekspozīciju Latvijā. Telpas, kā arī ekspozīcija un tās risinājumi tiešām bija pārsteidzoši un moderni. Savukārt centra 2. stāvā mūs gaidīja pavisam neplānots pārsteigums – ja balto smalkā diegā adīto mežģīņu galdsedziņu izstāde pati par sevi nebūtu nekas īpašs, tad fakts, ka šo skrupulozo rokdarbu autors ir vīrietis, bija pārsteidzošs. Tas ir igaunis Riho Torma, pusmūža vīrs, kura sirdslieta ir arī mūzika – gan akadēmiskā kora mūzika, gan roks un smagais metāls.
No Balviem kopā ar Rutu devāmies uz Viļakas novada Susāju pagasta kultūrvēstures muzeju "Vēršukalns", kur saimnieko Aldis Pušpurs – atraktīvs, humorīgs un sprigans vīrs ar kaislīgu mīlestību pret savu novadu un tā cilvēkiem. "Vēršukalna" maizes krāsnī mūsu acu priekšā tapa Alda mīcīta maize, bet mums vajadzēja atbildēt uz viņa āķīgajiem jautājumiem. Tas bija gan izzinoši, gan smieklīgi, gan nopietni brīžiem. Tas bija strauji un aizraujoši. Kamēr maizīte cepās, aplūkojām arī Viļakas novada rokdarbnieku un amatnieku darbu, kā arī autentisku seno priekšmetu ekspozīciju, ko atkal pavadīja saimnieka enerģiskais stāstījums un āķīgie jautājumi. Noslēgumā tikām cienātas ar tikko cepto, vēl pavisam karsto baltmaizi ar mājās kultu sviestu un mājās gatavotu ievārījumu. Maizes šķēles pazuda kā nebijušas. Saimniekam bija jābrīnās par Ogres meiteņu lielo apetīti. Pateicībā par sirsnīgo uzņemšanu veltījām Aldim un Rutai mūsu iemīļoto, varētu pat teikt neformālo himnu, latgaliešu tautas dziesmu "Auga, auga rūžeņa". Atceļā uz mājām vēl iegriezāmies Viļakā, kuras lepnums ir Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca ar diviem 46 metrus augstiem torņiem, kura celta gotikas stilā un tiek saukta arī par "gotikas rozi".
Tāds bija mūsu šāgada ceļojums – noteikti tik interesants, lai nākamgad gribētos tajā doties atkal!

8. Ogres Mūzikas svētki Opermūzikas koncerts

2015.gada 4. jūlijs

Šogad Ogres Mūzikas svētku programmā bija vairāki koncerti, bet mēs piedalījāmies tikai Opermūzikas koncertā Ogres Kultūras centrā. Tas bija brīnišķīgs - Latvijas operdziedātāju zieds (īpašais viesis Egīls Siliņš, Inga Šļubovska, Ilona Bagele, Julianna Bovarska, Kristīne Zadovska, Andris Ludvigs, Raimonds Bramanis, Rihards Mačanovskis, jaunais talants Kalvis Kalniņš), labi sagatavojies koris, azartisks Latvijas Nacionālās operas orķestris un, protams, bezgala šarmantais diriģents Mārtiņš Ozoliņš. Arī publika bija īpaši atsaucīga un silti uzņēma ikvienu priekšnesumu. Bija prieks un bauda uzstāties, kā arī nemazinājās pārliecība, ka šādam koncertam noteikti jābūt arī citu gadu!

Kurzemes Dziesmu svētkiem 145 Dobelē, Pokaiņu mežs un "Rasas" vārdadiena

2015.gada 20. jūnijs

Šī bija notikumiem bagātākā "Rasas" vārdadiena pastāvēšanas vēsturē. Sakritības pēc tieši šajā datumā notika Kurzemes Dziesmu svētku 145. jubilejas lielkoncerts Dobelē. Tajā kā valsts mēroga pasākumā jau sezonas sākumā bijām nolēmušas piedalīties. Tādēļ braucām. Jau agri no rīta ar atvieglojumu, ka drēgnais šā gada jūnijs dāvina mums siltu un saulainu laiku. Lai diena būtu piepildīta un izmantota, cik iespējams, lietderīgi, bijām vienojušās ne tikai dziedāt, bet arī smelties īpašās enerģijas mistiskajā Pokaiņu mežā, kas atrodas tikai dažus kilometrus no Dobeles. Straujā tempā omulīgas gides vadībā iepazinām Pokaiņus, katra pēc savas izjūtas vairāk vai mazāk ticot tur iespējamajām lietām un iegūstamajiem spēkiem. Pēc pastaigas turpat Pokaiņu pagalmā mielojāmies ar zupu, kas tapusi čuguna katlā uz dzīvas uguns, un lauku saimnieces ceptu rabarberu plātsmaizi ar tēju.
Tad steigšus bija jādodas atpakaļ uz Dobeli, lai estrādē piedalītos mēģinājumā, suminātu diriģenti Airu iepriekšējās dienas dzimšanas dienā, postos koncertam, pītu daiļus ziedu vainagus un visbeidzot sāktu svinēt – vispirms koncertā un tad arī nakts ballītē ar karstām dejām un jautrību.

Koru skate, Ogre

2015.gada 26. aprīlis

Ikgadējā koru skate šogad, liekas, notika brīvākā gaisotnē nekā parasti. Līdz nākamajiem Dziesmu svētkiem vēl kāds gadiņš, tādēļ arī repertuāram varēja pieiet nedaudz radošāk. Tad nu ļāvāmies kārtējam izaicinājumam un dziedājām vienu mūsu izpildījumā vēl pavisam "zaļu" grūto sieviešu koru repertuāra skaņdarbu Ilonas Rupaines "Jumja dziesmu". Savukārt dvēseles siltumam un patriotisma veicināšanai izskanēja jau plašas publikas iemīļotā Raimonda Tigula un Rasas Bugavičutes "Lec, saulīte", savukārt uzstāšanos noslēdzām ar skaistiem krāsainiem mežģīņu cimdiņiem rokās un nelielu teatrālu akcentu - dziesmu "I feel pritty" no Leonarda Bernsteina mūzikla "Vestsaidas stāsts".
Sirsnīgs paldies mūsu koncertmeistarei Veronikai Rinkulei, kuras lielisko izpildījumu izcēla arī žūrija. Pirmo reizi kora vēsturē saņēmām Augstākās pakāpes diplomu - tas mums bija liels, priecīgs pārsteigums!

„Piedziedāt mājas ar pavasari”, Suntaži

2015.gada 28. martā

Tieši mēnesi pēc pašu mājās Ogrē izskanējušā "C vitamīna" atkārtojām šo skaisto piedzīvojumu draudzības koncertā Suntažos ar Rēzeknes vīru kori "Graidi" un mājiniekiem Suntažu jaukto kori. Atkal skanēja mūsu sagatavotā amerikāņu mūziklu fragmentu programma (Leonards Bernsteins, Džordžs Geršvins, Ričards Rodžerss, Irvins Berlins u.c.) un pašas bijām skaistas kā 20. gadsimta 50. gadu dāmas. Koncerta klausītāji, īpaši Rēzeknes vīri, kā arī fotogrāfijas liecina, ka mēs tiešām atkal bijām skaistas!

Arī ballīte bija brīnišķīga, jo, kad rēzeknieši atraisījās, tad "gāja vaļā" ne tikai dejas ierakstu pavadījumā, bet arī dzīvā ģitārmūzika un visdažādākā noskaņojuma dziesmas pašu sabalsojumos!

„C vitamīns”, Ogres kultūras centrā

2015.gada 28. februārī

Šā gada pozitīvo emociju koncertu „C vitamīns”, lielā mērā balstoties uz sagatavoto amerikāņu mūziklu fragmentu programmu, tika nolemts veltīt 20. gadsimta 50. gadu stilam un modei. Lai arī pirmajā brīdī vienmēr šķiet, ka tas būs grūti, ka nespēsim atrast tērpus un aksesuārus, tomēr rezultāti šādiem mūsu vizuālo pārvērtību eksperimentiem vienmēr bijuši lieliski. Un arī šī reize nebija izņēmums. „Rasas” stila „direktore” Dina jau laikus konsultēja ikvienu no mums par visu nepieciešamo, ieteica variantus, demonstrēja piemērus, arī savā starpā dalījāmies ar nepieciešamajiem aksesuāriem un tērpiem, lai kopskats iegūtu iespējami autentiskāko veidu. Milzu darbu tieši koncerta dienā ieguldīja Dina un visas viņas frizētavas meitenes, kā arī grimētāja Marta, lai arī frizūras un grims būtu atbilstošs izvēlētajam gadu desmitam. Koncerta klausītāji, kā arī fotogrāfijas liecina, ka mēs tiešām bijām skaistas! Arī koncerta programma bija brīnišķīga – Leonards Bernsteins, Džordžs Geršvins, Ričards Rodžerss, Irvins Berlins u.c. ārzemju autori, kā arī nedaudz latviešu mūzikas akcenta – Imants Kalniņš, Jānis Lūsēns un Zigmars Liepiņš.

Mūsu senākie un arī šīs reizes „C vitamīna” draugi pūtēju orķestris „Madliena” arī bija nepārspējams savā elegancē skatuvei tik piemērotajās sarkanajās žaketes, kā arī īpašs kompliments diriģentam Viesturam Lagzdiņam par skaisto žestu - ziediem un deju ar mūsu diriģenti Airu!

Pašdarbnieku vakars - Senā Grieķija, Ogres kultūras centrā

2015.gada 17.janvārī