Rasas Ziemassvētku ekskursija 15.12.2013.

Bija pienākusi kārtējā jaukā Rasas kopā būšana. No īstas ziemas vēl nebija nekādu ziņu, bet Ziemassvētku
sajūtas katrs savā sirdī jau varēja modināt ar visām savām labajām un darbīgajām domām. Autobuss salasīja pa
ceļmalām sabirušās Rasas lāsītes, un tad nu čalojot nokļuvām pie Lāču taisītās maizes un mūsu gadījumā -
piparkūkām. Ārā viena no pirmajām ledus kārtiņām, bet mūs, skaisti sarindotas, jau gaidīja ziemas vidum
patīkami krāsainās cukura glazūras tūtiņas. Te nu katrs varēja izpaust savas krāsainās, spīdīgās domas uz
savas un piparkūku sirds. Aizrautība un radošs prieks, līdz brīdim... kamēr jāsaņem sava piparkūka, jauki
iepakota, bet ar citas piparkūkas mīlīgā, platā sāna nospiedumu. Taču garšas kārpiņas šādu pavērsienu i
nepamanīja.
Pa Latvijas skaisti, līkumoti slideno ceļu nokļuvām Lestenes baznīcā. Varenie, trīs gadu simteņus senie
mūri un velves patiesi mūs noveda citā, tādā kā pamatīgākā pasaulē, ko ne salīdzināt ar ruksīšu salmu namiņiem,
kādus būvē mūsdienās. Atstājām nelielu Rasas skaņas nospiedumu arī šīs baznīcas atmiņu grāmatā un devāmies
laukā kārtējo reizi atsaukt atmiņā, cik nežēlīgs ir bijis mūsu tautas un pasaules liktenis – lūkojoties glīti
iegravētajos Otrajā pasaules karā 11 000 kritušo vārdos un uzvārdos.
Nākamā pieturvieta – kino pilsētiņa Cinevilla. Patiesi jautri pavadījām laiku! Pārģērbšanās, smiekli,
vadītāja nemitīgā vēlēšanās uzzināt, kā vīriešus uzņem sieviešu korī. Mums bija savi rūķīši un supermens, un
man, kurai ir milzīga nepatika pret ieročiem, tika piespēlēta vācu karavīra loma. Bet visjaukākais, manuprāt,
šajā filmēšanas notikumā bija kādas dāmas riksītis pakaļ kavalierim uz velosipēda, kad pasākuma vadītājam
bija jāpamudina: ”Lūdzu, skrienam, nevis dejojam!” Vai tas nav pats skaistākais, ko var pateikt par skrienošu
sievieti? Ar interesi apskatījām visiem zināmo filmu ēkas un pagalmus un devāmies uz Tukumu pusdienu meklējumos.
Kad ārā jau bija krietni satumsis, autobuss mūs nogādāja Šlokenbekas muižā, kur bija paredzēta vīna un siera
degustācija. Apkārt tumšs, bruģis apledojis, bet tas radīja patīkamu noskaņu, kas labi saderēja ar garo,
nedaudz vēso, velvēto pagrabu. Vīni nudien atšķīrās no ierastajiem vīnogu vīniem – citiem tie garšoja,
citiem mazāk, bet visiem, manuprāt, bija interesanti sagaršot ziedu, dedzinātu mucu un citādu garšu nianses.
Patīkama atpūta jaukā kompānijā – Rasa!
LP